Poligons 2013. gada 23.-24. februāris
Aizvadīta jauniešu vadītāju konference "Poligons", kas pulcēja ar 40 jauniešus un jauniešu vadītājus no visas Latvijas.
Programmā bija:
- Slavēšana
- Java diplomu pasniegšana
- Nakts stafete
- Nakts galda spēles
- Diskusijas ar pieredzējušiem jauniešu vadītājiem
- Noslēguma jauniešu dievkalpojums
Lekcijas bija:
- Vīrisķība, ko vadīja Latvijas armijas virskapelāns E.Pļaviņš
- Sievišķība, ticības mācības skolotāja Irēna Bindemane
- Laika plānošana, misionārs Bils Maldins
- Evaņģelizācija skolā un sabiedrībā, mācītājs Rolands Eimanis
- Misija un diakonija, mācītājs Roberts Otomers
- Vadītājs un komanda, mācītājs Ģirts Prāmnieks
- Bībeles autoritāte, evaņģelists Jānis Tolpežņikovs
JaVA 2012 rudens
JaVA1 apmācību uzsākuši 17 dalībnieki.
JaVA2 apmācību - 7 dalībnieki.
4.Latvijas luterāņu jauniešu dienas 2012.gada 15.-17.jūnijs
No 15. līdz 17. jūnijam Rīgā norisinājās jau 4.Latvijas luterāņu jauniešu dienas, kas pulcēja kopā vairāk kā 200 jauniešu.
8. LELB Basketbola turnīrs 2012.gada 13.maijā
1.vieta - Ģertrūde
2.vieta - Balvi
3.vieta - Talsi
Es nebaidos palīdzēt 25 Tinģere 2012.g. 4.-6.maijs
Es nebaidos! Un Tu?
Mūsdienās nekas nenotiek bez maksas. Tā vismaz cilvēki
runā. Tomēr, 4.05. līdz 6.05. semināra “Es Nebaidos Palīdzēt!” laikā 27
jaunieši pierādīja, ka tā tomēr nav. Reizēm palīdzība un smaidīgas sejas ir
pavisam par velti.
Šoreiz bija
plānots palīdzēt Valdemārpils iedzīvotājiem, taču pēdējā brīdī tikšanās vieta
tika pārcelta uz Tiņģeri. Tā nu ir – cilvēks domā, Dievs dara. Tā nu trīs
dienas Tiņģeres pili ar laipnu Vitas Krauzes gādību, apdzīvoja jaunieši no
Talsiem, Rīgas, Baldones un Jelgavas. Jauniešu mērķis bija doties pie cilvēkiem
ar ziedojumiem un savu vēlmi palīdzēt.
Tiņģeres ENP galvenā rīkotāja un koordinatore bija
Anete Ankmane, kura mācās Talsu Kristīgās skolas 12.klasē. Šis bija jau 3.
viņas rīkotais ENP. Pirms tam gūta pieredze rīkojot seminārus Talsos un Sabilē.
Talkā nāca arī citi jaunieši, kuri jau guvuši pieredzi rīkojot citus ENP
seminārus dažādās Latvijas pilsētās. Jaunieši sadarbojās ar tādiem Latvijas
uzņēmumiem kā Hanzas Maiznīca, Fazer Maiznīca, Liepkalnu maiznīca, Rīgas
Piensaimnieks un Maxima. Katra no šīm firmām laipni piekrita ziedot. Galu galā
Tiņģeres pilī atradās gandrīz 335 l zemeņu un persiku jogurta, vairāki simti
rupjmaizes, saldskābmaizes un baltmaizes kukuļu, un jaunieši gatavoja sev ēst
no Maximas noziedotajiem pārtikas produktiem..
Pirmā diena tika aizvadīta iejūtoties apkārtnē,
sadraudzējoties un uzklausot mācītāja Mareka Ignata un viņa sievas Aijas
lekcijas par gavēni un līdzatkarībām. Lektori deva iespēju paskatīties pašiem
uz sevi nedaudz citādāk. Izvērtēt savas rīcības nozīmi dažādās situācijas,
ieskatīties acīs nozīmīgām un sāpīgām problēmām mūsu pašu un sabiedrības
dzīvēs. Īpaši aizdomāties lika līdzatkarības tēma. Cik milzīga problēma tā ir
mūsu sabiedrībā! Ja katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir kāda atkarība,
tad katram otrajam – līdzatkarība, kas ir ne mazāk nopietna, taču daudz grūtāk
pamanāma problēma. Līdzatkarība ir kas tāds, kas šķietami veselu cilvēku var
padarīt nespējīgu iejusties sabiedrībā, un sabojāt bērna komunikācijas spējas
uz visu mūžu. Līdzatkarīgajiem, tā pat kā atkarīgajiem, vajadzīga nopietna
palīdzība un ārstēšana.
Otrajā dienā jaunieši ķērās klāt savam galvenajam
mērķim – palīdzēšanai. Pēc rīta svētbrīža, brokastīm un mācītāja Roberta Otomera un Līvas Fokrotes
vadītām lekcijām par to, kāpēc palīdzēt cilvēkiem, visi devās lapu talkā
Tiņģeres pils pagalmā, bet pēc tam – ceļā. Pateicoties Valdemārpils un Tiņģeres
sociālajām darbiniecēm Ilonai Znots-Znotiņai un Guntai Vilnei, jauniešiem bija
81 adrese Tiņģerē un 3 Valdemārpilī, kuras apciemot. Tāpat bija iespēja doties
arī uz Ārlavu pansionātu un iepriecināt tā iemītniekus un darbiniekus. Par
nokļūšanu pansionātā un dažādajos ciemos gādāja Talsu Autotransports, kurš
jauniešus izvadāja bez maksas.
Šī diena bija visa semināra centrālais notikums.
Iespēja palīdzēt cilvēkiem materiāli, vismaz nedaudz, bet vēl vairāk – iespēja
parunāt ar tiem, kuri ikdienā jūtas vientuļi un aizmirsti, vai uzmundrināt tos,
kuri jūtas pazuduši un izmisuši. Atgādināt, ka joprojām ir cerība un viss vēl
nav zudis, dot jaunu motivāciju. Redzēt laimes asaras cilvēku acīs, kad par
viņiem aizlūdz. Vienreizējas sajūtas! Jaunieši piedzīvoja gan brīžus, kad
durvis tā arī netika atvērtas vai tika aizcirstas deguna priekšā, gan laipnu
aicināšanu iekšā un cienāšanu ar šokolādēm vai medus maizēm. Bija iespēja
dzirdēt vienreizējus dzīves stāstus, kuri liek domāt par to, ko pats dzīvē esi
sasniedzis, kā arī redzēt mazos Tiņģeres brašuļus, kuri arī nebaidās palīdzēt.
Ir grūti aprakstīt prieku, kas rodas redzot, kā vecākā gada gājuma sieviete
iedod buču 4 gadus vecam sētas delverim par to, ka viņš viņai atnesis jogurtu
un maizīti. Pēc lieliskajām emocijām, jaunieši, noguruši, bet priecīgi,
atgriezās pilī, lai aizvadītu vakaru sarunās un Dieva slavēšanā caur dziesmām.
Trešajā dienā visi kopīgiem spēkiem sakopa arī pēc
sevis, apmeklēja Iģenes draudzes dievkalpojumu mazajā kapelā, kas atrodas tur
pat pilī, un devās atpakaļ uz Talsiem. Talsu autoostā visi ieradās tieši laikā,
lai paspētu uz autobusiem gan uz Rīgu, gan Stendi un citām vietām. Par lielisku
uzmundrinājumu visiem kalpoja arī autobusa šoferītis, kurš telefoniski
sazinājās ar savu kolēģi, lai aizkavētu autobusa Talsi – Sabile – Saldus
kustību, lai viena no semināra dalībniecēm varētu nokļūt mājās, Stendē. Beigās
gan izrādījās, ka viņš mācēja autobusu no Tiņģeres aizbraukt tik izmanīgi, ka
nevienam nenācās kavēties un arī maršruta autobuss varēja izbraukt laikā.
Tā nu piepildīti ar nenovērtējamām emocijām, jaunieši
atgriezās katrs savās mājās. Katram sirdī palika kāds stāsts vai sastaptais
cilvēks, par kuru domāt un lūgt. Arī vēlme palīdzēt nevienam nepazuda, un jau
tiek gaidīts nākamais seminārs, kuram šoreiz gan vajadzētu notikt Valdemārpilī.
Bet tas gan tikai augustā. Pagaidām – nebaidīsimies palīdzēt arī ārpus semināra
un bez lielo firmu atbalsta. Dosim to, ko Dievs devis mums. Svētīsim citus, un
tad arī paši būsim svētīti.
Nebaidies palīdzēt arī tu!
Ja vēlies uzzināt vairāk par semināriem un iespējām tajos piedalīties,
ielūkojies mājaslapā http://www.nebaidos.lv, vai sazinies ar kādu no
organizatorēm mūsu apkaimē – Aneti Ankamani, Aneti Šteinerti vai Sabīni Krūkli.
Raksta Līga Leja
Es nebaidos palīdzēt 24 Sabile 2012.g. 2.-4.marts
No
2.-4.martam Madonas Bērnu un jauniešu centra telpās uz semināru "Es
nebaidos palīdzēt!" pulcējās ap 40 jaunieši un garā jauni cilvēki, no
Madonas, Cesvaines, Vestienas, Gulbenes, Stāmerienas, Kalsnavas,
Praulienas, Jūrmalas, Rīgas un uz atsevišķām aktivitātēm viņiem
pievienojās jaunieši no Liepājas, Priekules un Grobiņas novada. Pasākumu
organizēja Madonas prāvesta iecirkņa luterāņu draudžu Svētdienskolas
nozare kopā ar LELB (Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas) jaunatnes
nozari.
Pasākuma
ietvaros jaunieši noklausījās mācītāja Kaspara Eglīša un mācītāja, LELB
jaunatnes nozares entuziasta Roberta Otomera trīs lekcijas – „Es”,
„Nebaidos” un „Palīdzēt”, kas 3.marta pirms pusdienā pārauga praktiskā
darbībā , - ejot ciemos pie veciem cilvēkiem un palīdzot viņiem ikdienas
darbos.
Jaunieši
sadalījās grupās un pateicoties sadarbībai ar Madonas evaņģēliski
luteriskās draudzes diakonija darba vadītāju Rudīti Kumsāri un Madonas
sociālo dienestu, tā saucamajā, kliņģeru gājienā (ar ciemakukuļiem)
ciemojās 7 madoniešu ģimenēs. Jaunieši aprunājās, un palīdzēja vecajiem
cilvēkiem sanest malku, ūdeni un tīrīja sniegu pagalmos. Vakarpusē nu
jau visi kopā devāmies uz Madonas pansionātu, lai tur aprunātos,
dziedātu un iepriecinātu pansionāta iemītniekus, līdzi ņemot arī
ciemakukuli – garšīgās plātsmaizes. Par plātsmaizēm mīļš paldies
Zigrīdai.
Semināra
ietvaros notika rīta drosme, svētbrīži, slavēšanas dziesmu dziedāšana
un arī spēļu spēlēšana. Esam priecīgi, ka pasākums varēja notikt Madonas
pusē un to, ka semināra dalībniekiem bija iespēja pamanīt, ka pasaulē
labie darbi spīd un silda sirdis!
Pasākums noslēdzās 4.martā ar prāvesta Hansa Jensona vadīto dievkalpojumu Madonas evaņģēliski luteriskajā draudzē.
Paldies mācītājam Robertam un visai Otomeru ģimenei!
Paldies
Cesvaines, Vestienas un Madonas evaņģēliski luteriskajām draudzēm,
draudžu mācītājiem Hansam Jensonam, Kasparam Eglītim, īpašs paldies -
Allai Isačenko, Dainai Briedei, Lilitai Ļavai, Līgai Čeverei, Ērikai
Pomerei, Kristīnai Gribonikai, Katrīnei Ciršai, Ingai Stradiņai, Rudītei
Kumsārei.
Paldies Madonas Bērnu un jauniešu centra direktorei Guntai Kļaviņai un darbiniekiem.
Paldies Madonas pansionāta direktorei Rasmai Ozoliņai , darbiniekiem un vecajiem cilvēkiem.
Paldies ģimenēm pie kurām mums bija iespēja ciemoties.
pasākuma dalībnieku vārdā
Nadja Niedrīte / pasākuma koordinatore/
Un te dalībnieku atsauksmes par pasākumu:
Man
loti patika šis pasākums, tas man ļāva apzināties to, ka apkārt ir tik
daudz kristiešu, bija prieks iegūt jaunus draugus. Iepazinu vairāk Dievu
un Jēzu. Pēc padarītā darba bija patiess gandarījums. Vēlos vēlreiz
piedalīties šāda veida pasākumā. /Karīna – Gulbenē/
Mums
ļoti patika. Ieguvām jaunus draugus. Apciemojām vecus cilvēkus
pansionātā, tur mēs centāmies ieiet katrā istabiņā, aprunāties,
padziedāt, pastāstīt par sevi, uzklausīt viņus. Visvairāk mums patika
kāda veca kundzīte vārdā Rita. Šis atgadījums mums paliks ilgi atmiņā.
Kopumā viss mums ļoti, ļoti patika. Mēs vēlētos, lai šīs 3 dienas nebūtu
tik īsas, jo tās bija pats labākais, ko abas bijām piedzīvojušas. Mēs
vēlētos vēl kādreiz piedalīties „Es nebaidos palīdzēt”, tikai, lai tas
būtu nedaudz garāks. / Adelīna un Gita Cesvainē/
Lieliski
kopā pavadīts laiks! Izglītojāmies gan teorētiski, gan arī šīs
zināšanas pielietojām praksē, ejot pie cilvēkiem, sarunājoties un
palīdzot. Un visa noslēgumā - brīnišķīgs Dievkalpojums! / Inga –
Vestienā /
Man
ļoti patika šis pasākums. Daudz interesanta un noderīga ieguvu no
dzirdētā lekcijās, it īpaši no pēdējās lekcijas „Palīdzēt”. Priecājos
par iespēju palīdzēt Ludmilas kundzei. Ļoti, ļoti svētīgi bija
piedalīties dievkalpojumā, iespaidīga bija Ērika Hanzovska liecība.
Īpašas sajūtas bija, dziedot dievkalpojumā. Šajās 3 dienās ieguvu jaunus
draugus. Vēlētos vēl kādreiz piedalīties „Es nebaidos palīdzēt”
projektā. / Alīna – Cesvainē/
JaVA 2012 pavasaris
Veiksmīgi aizvadīta JaVA - Jauniešu vadītāju apmācība, kas LELB Jauniešu centrā no 24. līdz 26.februārim pulcēja 17 dalībniekus no Kuldīgas, Liepājas, Smiltenes, Iecavas, Popes, Cēsīm, Sabiles un Rīgas. Kopā 3 apmācības nedēļas nogales, kurās jauniešiem gan lekcijās, gan praktiskos uzdevumos ir iespēja mācīties kļūt par jauniešu vadītāju, lai vēlāk savas iegūtās zināšanas un iemaņas varētu pielietot savā draudzē.
Vairāk par JaVA apmācību lasiet šeit.
Vairāk foto no JaVA apmācības meklējiet mājaslapas foto galerijā.
Bildes no JaVA otrās nedēļas nogales varat atrast šeit.
Es nebaidos palīdzēt 23 Sabile 2011.g. 11.-13.novembris
Ja
vēl augustā dzīvojām 22. semināra „Es nebaidos palīdzēt” noskaņās
Talsos, tad tagad nemanot esam aizvadījuši jau nākamo - 23. semināru
Sabilē. Ap 30 jauniešu atkal nebaidījās palīdzēt un no 11. līdz 13.
novembrim darbojās, gan varonīgi izturot bezmiega stundas, gan pārvarot
pēkšņas ķibeles, piemēram, gāzes balona iztukšošanos tieši pirms
pirmajām vakariņām. Tas gan netraucēja pasākumā „uzdot gāzi” pašiem!
Lekcijās
samācījušies prātīgas lietas, devāmies talkā, kuras laikā sagrābtā lapu
kaudze izskatījās pēc debesskrāpja, daži līdz ausīm ierakās ne tikai
darbā, bet arī pašās lapās - jāsaka, ka tas radīja vēl lielāku
motivāciju talkošanai.
Parūpējāmies
arī par sabilnieku pamielošanu - devāmies ciemos un dāvinājām
„Balticovo” sarūpētās olas, pienu no „Rīgas Piena kombināta”,
„Dimdiņkāpostu” garšīgos skābētos kāpostus un maizi no „Hanzas
maiznīcas”. Palīdzējām mājas darbiņos, dāvinājām arī apsveikuma kartiņas
un „Tēva mīlestības vēstules”, kā arī vienkārši runājāmies un labi
pavadījām laiku. Draudzēšanās turpinājās arī vakara pasākumā, uz kuru
bija aicināti tie Sabiles iedzīvotāji pie kuriem devāmies ciemos. Vakara
pasākumā varēja baudīt liecības, drāmas, sarunas un kopīgu
vakariņošanu. Prieks, ka jauniešus joprojām vieno drosme palīdzēt!
Sabīne Krūkle
Es nebaidos palīdzēt 22 Talsos 2011.g. 12.-14.augusts
Kopā ap 20 jauniešu no Talsiem, Baldones, Jelgavas, Usmas un Rīgas
sabrauca kopā, lai klausītos sagatavotās lekcijas un arī darbotos
praktiski palīdzētu tur, kur tas nepieciešams. Luterāņu draudzes nama
ērtie dīvāniņi drīz tika atstāti, lai mēs darītu to, par ko iestājas
semināra nosaukums - palīdzētu citiem.
Aktīvo
darbošanos iesākām ar Talsu dzīvnieku patversmes apciemojumu, bet vēlāk
paši devāmies Talsu ielās, lai muzicējot vāktu ziedojumus patversmei.
Pusotras stundas laikā pie diviem lielveikaliem tika savākti 125 lati un
pilna kaste dzīvnieku barības visu iemīļotajiem dzīvniekiem. Patversmē
šobrīd mājas atraduši 15 suņi un 40 kaķi, šķiet, ka katrs izmisīgi
vēlas, lai viņu ņemtu līdzi uz īstām mājām un vienaldzīgs pret mazo
mīluļu mīlestību un pieķeršanos nepalika neviens. Sadarbība ar patversmi
turpināsies arī vēlāk - top fotoizstāde Talsu Centrā un brīvprātīgie
atkal dodas uz patversmi, lai palīdzētu izdarīt neskaitāmos darbus, kas
nepieciešami tās uzturēšanai.
Paspējām
arī paviesoties Talsu Krīžu centrā, iepriecinot bērnus ar dāvanām,
spēlēm un dziesmām, kā arī devāmies arī parunāties pie pensionāriem,
līdzi ņemot ciemkukuli - sponsoru sagādāto maizi un čipsus.
Arī
Talsu sociālā māja tika dalībnieku apciemota. Dalībnieki sadaloties pa
divi devās apciemot gandrīz visus sociālās mājas iedzīvotājus, kopskaitā
ap 20 dzīvokļos, ciemojoties pie vecākā gada gājuma ļaudīm, nesot tur
kādu siltu sveicienu no Baznīcas, mīlestības vēstuli no Dieva, un
vairākus sponsoru sagādātos maizes kukulīšus.
Tā
kā jaunieši par iespēju būt seminārā maksā paši, lielu pateicību
pelnījuši šī semināra sponsori un atbalstītāji - Fazer maiznīca, Hanzas
maiznīca, Rīgas Piena kombināts un Ādažu čipsi, pateicoties kuriem
dalībnieki tika pie garda ēdiena un dāvanām, ko paņemt līdzi ciemojoties
daudzajās mājās, Krīžu centrā un patversmē.
Jēzus teica: „Ko jūs esat vismazākajiem darījuši, to jūs esat Man darījuši.” Mēs no sirds ceram, ka ir izdevies darīt labu.
Vairāk bildes skatīt mājaslapas galerijā.
Vairāk bildes skatīt mājaslapas galerijā.
Sabīne Krūkle un Roberts Otomers
